Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrs
Reģistratūra: 67 22 10 82 
Anafilakse
Anafilakse ir smaga, dzīvībai bīstama alerģiska reakcija, kas rodas strauji pēc saskares ar alergēnu.
Kas ir anafilakse?
Anafilakse ir pēkšņa, smaga alerģiska reakcija, kas var skart visu organismu. Tā var attīstīties dažu minūšu laikā pēc saskares ar alergēnu (piemēram, pārtiku, pēc kukaiņu dzēlieniem vai medikamentu lietošanas) un dažkārt var kļūt dzīvībai bīstama.
Kā atpazīt anafilaksi?
Svarīgi atpazīt simptomus jau agrīni!
Par anafilaksi būtu jādomā, ja pēc kontakta ar alergēnu, piemēram, pēc kukaiņa dzēliena (lapsene, bite), medikamenta vai pārtikas lietošanas, 5–30 minūšu laikā (reizēm vēlāk) rodas simptomi, kas skar vairākas (vismaz divas) organisma sistēmas:
1. Āda un gļotādas:
Zīdaiņiem un maziem bērniem anafilakse var izpausties tikai ar vemšanu, izsitumiem, elpas trūkumu vai zilu lūpu krāsu.
Rīcība anafilakses gadījumā (pašpalīdzība)
Ja parādās iepriekš aprakstītie simptomi pēc iespējama alergēna iedarbības:
1. Ja iespējams, pārtrauciet kontaktu ar alergēnu!
2. Ja ir redzams dzelonis (piemēram, bites), izņemiet to uzmanīgi, nesaspiežot indes maisiņu.
Dzēliena vietai var pielikt vēsu kompresi.
3. Izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību! (Tel. 112 vai 113)
4. Apgulieties, kājas jāpaceļ ~45° leņķī, atbalstot tās pret virsmu. Necelieties stāvus!
5. Adrenalīna injekcija ir neatliekami nepieciešama!
Anafilakse ir pēkšņa, smaga alerģiska reakcija, kas var skart visu organismu. Tā var attīstīties dažu minūšu laikā pēc saskares ar alergēnu (piemēram, pārtiku, pēc kukaiņu dzēlieniem vai medikamentu lietošanas) un dažkārt var kļūt dzīvībai bīstama.
Kā atpazīt anafilaksi?
Svarīgi atpazīt simptomus jau agrīni!
Par anafilaksi būtu jādomā, ja pēc kontakta ar alergēnu, piemēram, pēc kukaiņa dzēliena (lapsene, bite), medikamenta vai pārtikas lietošanas, 5–30 minūšu laikā (reizēm vēlāk) rodas simptomi, kas skar vairākas (vismaz divas) organisma sistēmas:
1. Āda un gļotādas:
- apsārtums, izsitumi, nieze, pietūkums (īpaši sejas, lūpu, rīkles tūska);
- šie simptomi sastopami līdz pat 90% gadījumu.
- apgrūtināta elpošana, sēkšana, sauss klepus, aizdusa,
- aizlikts deguns alerģiskas tūskas dēļ, deguna tecēšana, nieze.
- reibonis, paātrināts pulss, zems asinsspiediens, bezsamaņa.
- slikta dūša, spēcīgas sāpes vēderā, vemšana, pat caureja.
Zīdaiņiem un maziem bērniem anafilakse var izpausties tikai ar vemšanu, izsitumiem, elpas trūkumu vai zilu lūpu krāsu.
Rīcība anafilakses gadījumā (pašpalīdzība)
Ja parādās iepriekš aprakstītie simptomi pēc iespējama alergēna iedarbības:
1. Ja iespējams, pārtrauciet kontaktu ar alergēnu!
2. Ja ir redzams dzelonis (piemēram, bites), izņemiet to uzmanīgi, nesaspiežot indes maisiņu.
Dzēliena vietai var pielikt vēsu kompresi.
3. Izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību! (Tel. 112 vai 113)
4. Apgulieties, kājas jāpaceļ ~45° leņķī, atbalstot tās pret virsmu. Necelieties stāvus!
5. Adrenalīna injekcija ir neatliekami nepieciešama!
- Lieto epinefrīnu (adrenalīnu) injicējot to muskulī augšstilba ārējā daļā (augšstilba vidējā trešdaļā).
- Deva pieaugušajiem: 0,5 ml 0,1% šķīduma (1/2 no 1 ml ampulas).
- Iespējams lietot adrenalīna autoinjektoru (piem., EpiPen).
- Injekciju var atkārtot pēc 5–10 minūtēm, ja simptomi nepāriet.
6. Astmas slimniekiem nekavējoties jāveic salbutamola inhalācijas (2 devas), to atkārtot ik pēc 20 minūtēm.
⚠️ Antihistamīni (piemēram, loratadīns, hloropiramīns, klemastīns, cetirizīns, bilastīns un citi) iedarbojas lēni (pēc 1–2h), tāpat arī kortikosteroīdi (piemēram, deksametazons, metilprednizolons, prednizolons) (pēc 4-6h), tāpēc tie nav pirmās palīdzības līdzekļi smagas anafilakses gadījumā.
Alkohola lietošana var pasliktināt stāvokli.
Profilakse
Ja Jums jau ir bijusi anafilakse:
Terapija ilgst 5 gadus;
Efektivitāte: līdz 98% aizsardzība pret smagām reakcijām.
Ja anafilakse iepriekš nav bijusi:
Anafilakse ir nopietna un dzīvībai bīstama alerģiska reakcija, taču tā ir arī laikus atpazīstama un ārstējama. Konsultējieties ar ārstu par profilaksi un neatliekamās palīdzības plānu!
⚠️ Antihistamīni (piemēram, loratadīns, hloropiramīns, klemastīns, cetirizīns, bilastīns un citi) iedarbojas lēni (pēc 1–2h), tāpat arī kortikosteroīdi (piemēram, deksametazons, metilprednizolons, prednizolons) (pēc 4-6h), tāpēc tie nav pirmās palīdzības līdzekļi smagas anafilakses gadījumā.
Alkohola lietošana var pasliktināt stāvokli.
Profilakse
Ja Jums jau ir bijusi anafilakse:
- Izvairieties no zināmiem alergēniem!
- Vienmēr nēsājiet līdzi adrenalīna autoinjektoru!
- Informēt ārstu un citus medicīnas profesionāļus par anafilaksi un to ierosinošo alergēnu, nēsāt līdzi alergologa izsniegto izrakstu vai alerģiskās reakcijas kartīti!
- Alergēnspecifiskā imūnterapija ar kukaiņu indēm (bite, lapsene):
Terapija ilgst 5 gadus;
Efektivitāte: līdz 98% aizsardzība pret smagām reakcijām.
Ja anafilakse iepriekš nav bijusi:
- Esiet piesardzīgi ar jauniem medikamentiem vai produktiem.
- Sekojiet reakcijai pirmajās stundās un dienās.
- Kukaiņu dzēlienu gadījumā, pat ja iepriekš nav bijušas alerģiskas reakcijas, anafilakse joprojām var attīstīties.
Anafilakse ir nopietna un dzīvībai bīstama alerģiska reakcija, taču tā ir arī laikus atpazīstama un ārstējama. Konsultējieties ar ārstu par profilaksi un neatliekamās palīdzības plānu!
Pieteikt vizīti
Izvēlies sev ērtāko laiku un saņem profesionālu palīdzību, lai atbrīvotos no alerģijām.
Pieteikt vizīti
Izvēlies sev ērtāko laiku un saņem profesionālu palīdzību, lai atbrīvotos no alerģijām.
Iesakām iepazīties arī ar šiem materiāliem:
