Astma ir multifaktoriāla slimība,kas parasti raksturojas ar hronisku elpceļu iekaisumu. Astmas pacientiem var būt sekojošas sūdzības par:
• sēkšanu;
• elpas trūkumu (elpas trūkuma lēkmes pastiprinās pēc vīrusu infekcijām, kontakta ar alergēnu, slodzes);
• smagumu krūšu kurvī;
• klepu, kas ir lēkmjveidīgs un variabls, un dažādas intensitātes;
Astmas pacientiem raksturīga sašaurināšanās, kas var mainīties atkarībā no slimības smaguma un norises;

Elpceļu sašaurināšanos un simptomus nosaka divi faktori:
• Bronhu muskuļu slāņa saraušanās;
• Iekaisuma izmaiņas bronhos, tūska, kas sašaurina bronhu lūmenu.

Tas nozīmē, ka astmas ārstēšanu nenodrošina tikai bronhodilatatoru lietošana (Salbutamols, Fenoterols), nepieciešama arī pretiekaisuma terapija, ko noteikti jāapspriež ar ārstu.

Astmas diagnostika pamatojas uz pacienta sūdzībām, objektīvās izmeklēšanas datiem un diagnozi apstiprinošo izmeklējumu rezultātiem. Vienkāršākais izmeklējums ir spirometrija ar Salbutamola testu. Spirometrija parāda vai elpceļi ir sašaurināti. Ja spirometrija ir normas robežās, tad ārsts nozīmēs papildus izmeklējumus(piemēram bronhu provokācijas testu ar metaholīnu)

Astmas norise ir ļoti dažāda:
• Astma var sākties jebkurā vecumā.
• Pusei astmas pacientu atrod sensibilizāciju pret dažādiem alergēniem. Kontakts ar alergēniem pasliktina slimības norisi un var izraisīt lēkmes. Taču ir arī tādi astmas pacienti, kuriem nav alerģiju.
• Jāpevērš uzmanība arī situācijām, kad klepus ieilgst pēc pārslimotām vīrusu infekcijām, gripas, pneimonijas. Arī ilgstošs, lēkmjveidīgs klepus var būt pirmās astmas izpausmes.
• Astmas kontroli var būt grūtāk sasniegt, ja ir paaugstināts ķermeņa svars, smēķēšana vai kaitīgi vides faktori darbā.
• Slimības gaita, simtomi un ārstēšanas efektivitāte katram pacientam ir individuāla

Astmas ārstēšana:
Astmas terapijas mērķis ir panākt slimības kontroli, uzlabot dzīves kvalitāti un novērst smagus paasinājumus. Efektīva ārstēšana ietver gan dzīvesveida pielāgošanu, gan medikamentozo terapiju, saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām.

1. Modificējošo faktoru kontrole
Lai uzlabotu astmas ārstēšanas efektivitāti, būtiska ir izvairīšanās no faktoriem, kas pasliktina slimības gaitu:

•  Izvairīšanās no alergēniem (piemēram, ziedputekšņi, pelējums, dzīvnieku spalvas u.c.);
•  Smēķēšanas pārtraukšana;
•  Ķermeņa svara kontrole;
•  Kaitīgo faktoru ierobežošana apkārtējā un darba vidē.

2. Medikamentozā ārstēšana

• Pretiekaisuma terapija – pamatā astmas kontrolei: Inhalējamie kortikosteroīdi (IKS) un leikotriēnu receptoru antagonisti – ieteicami vieglākas un vidēji smagas astmas gadījumā.
• IKS kombinācijā ar ilgstošas darbības bronhodilatatoriem (LABA) vienā inhalatorā – vidēji smagas un smagas astmas gadījumā.
• Perorālie kortikosteroīdi – īslaicīgai lietošanai smagos gadījumos vai paasinājumu laikā.
• Bronhodilatācija - simptomu mazināšanai tiek lietoti īsas darbības bronhodilatatori (SABA) – piemēram, Salbutamols vai Fenoterols. ! Svarīgi ! Ja SABA preparāti tiek lietoti vairāk nekā 3 reizes gadā, tas liecina par nepietiekamu astmas kontroli un paaugstinātu smagu paasinājumu risku. Ja jūtat vajadzību lietot šos medikamentus bieži, noteikti informējiet savu ārstu – var būt nepieciešama terapijas pārskatīšana.

3. Fiziskās aktivitātes
Regulāras fiziskās aktivitātes ir svarīgas arī astmas pacientiem. Tomēr aktivitātes veids vienmēr jāpārrunā ar ārstu, lai pielāgotu tās atbilstoši veselības stāvoklim.
Nav ieteicamas:

• Garas distances skriešana (īpaši aukstā laikā);
• Garas distances slēpošana ziemā;

Kad astma tiek uzskatīta par kontrolētu?

• Simptomi un bronhodilatatoru lietošana – ne biežāk kā 2 reizes nedēļā;
• Nav nakts simptomu;
• Fiziskās aktivitātes netiek ierobežotas astmas dēļ;
• Nav biežu paasinājumu.

Mājas apstākļos var mērīt izelpas plūsmas rādītājus (PEF). Mērījumi ļauj novērtēt elpceļu stāvokli un agrīni paaugstināt pretiekaisuma terapiju un novērst paasinājumus.