Pacientiem

IZMEKLĒJUMI

Diagnostikai nepieciešamās darbības un izmeklējumi

Kā pacients var palīdzēt ārstam?

Vispirms tiek ievākta anamnēze -  tiek uzdoti  daudzi un dažādi jautājumi par produktu lietošanu, par simptomu parādīšanos un izzušanu, par citām slimībām, lietotajiem medikamentiem utt. Dažreiz paccientiem šķiet, ka pietiek tikai ar veiktajām analīzēm. Tomēr atbildes uz šiem jautājumiem sniedz ārstam svarīgu svarīgu informāciju, kas ir nepieciešama diagnozes uzstādīšanai. Otrkārt, tiek veikta fizikālā izmeklēšana, lai novērtētu alerģiskās reakcijas izpausmes un smaguma pakāpi. 


Konkrētu alergēnu noteikšanai

Alerģijas izraisītāja precizēšanai tiek veikti dažādi ādas testi. Ādas alerģijas dūriena testus var veikt, ja 5 - 7 dienas iepriekš nav lietotas pretalerģijas tabletes. Dūrienus izdara apakšdelma ādā. Dažreiz tiek veikts arī arī atopijas aplikācijas tests, kad konkrētais alergēns tiek likts uz ādas un pēc tam vērota reakcija.


IgE un Ig4 antivielu noteikšana

  • IgE ir antivielas, kas veidojas alerģiskiem cilvēkiem pēc pirmreizēja kontakta ar alergēnu. Tas nenorāda uz alerģijas smagumu, jo dažreiz ir iespējamas arī smagas alerģiskas reakcijas arī pie ļoti maza IgE līmeņa. Parasti šos izmeklējumus norīko pacientiem, kuri vecāki par 4 mēnešiem. IgE līmenis ir mainīgs  – tas samazinās, mazinoties alerģijai. Atkarībā no vecuma, alerģijas smaguma un paša alergēna, ārsti iesaka analīzes atkārtot ik 6-12 mēnešus, lai izvērtētu izmaiņas. Rezultātu obligāti jāvērtē kopā ar klīnisko ainu.
  • IgG4 antivielas veidojas organismā kā normāla fizioloģiska atbildes reakcija pret uztura produktu. Tās ir nosakāmas gan pacientiem ar alerģiskām saslimšanām, gan veseliem indivīdiem. Tiek novērots, ja lieto kādu produktu, tad pret to arī ir antivielas. To līmenis bieži mazinās, kad produktu pārtrauc lietot, bet palielinās, kad atsāk lietošanu. Šīs uztura specifiskās IgG4 antivielas nenorāda uz pārtikas alerģiju vai nepanesību. To līmeņa pieaugums ir saistīts ar tolerances attīstību pret konkrētu alergēnu. IgE atkarīgo alerģisko reakciju gadījumā IgG4 pieaugums parasti ir saistīts ar simptomu mazināšanos. IgG4 antivielu noteikšana netiek rekomendēta pārtikas alerģiju diagnostikā, tomēr šīs analīzes ļoti bieži tiek veiktas un tiek veicināta neprecīza uztura alerģiju diagnostika.

Provokācijas testi

Dažādi citi testi norāda tikai uz paaugstinātu jutību pret konkrēto alergēnu. Lai apstiprinātu vai izslēgtu diagnozi, nepieciešams veikt izslēgšanas diētu un pārtikas provokācijas testu. Šī metode tiek plaši pielietita pārtikas alerģiju diagnostikā. Šajā gadījumā konkrētais alergēns tiek izslēgts no uztura uz divām līdz sešām nedēļām, un pēc tam tiek atsākta šī produkta lietošana, lai novērotu, vai parādās simptomi. Izslēgšanas diētas laikā jābūt ļoti rūpīgam pret pārtikas izvēli, jāpēta uzturā lietoto produktu sastāvs. Ja alerģiskie simptomi neizzūd izslēgšanas diētas laikā, tad ir jāpadomā, vai diēta ir stingri ievērota. Varbūt tam ir cits iemesls vai alergēns. Ja simptomi izzūd, var veikt provokācijas testu.


 Veicot izslēgšanas diētu ar sekojošu provokācijas testu, nosaka, vai konkrētais produkts izsauc simptomus un ir nepieciešams to izslēgt no uztura, kā arī papildus tiek iegūta informācija par to, cik smaga reakcija pret konkrēto produktu ir pacientam. Ja provokācijas tests ir pozitīvs un parādās alerģiskās reakcijas simptomi, tad tas nebūt nenozīmē, ka tā tas būs vienmēr. Tādēļ pēc sešiem līdz divpadsmit mēnešiem pārtikas provokācijas tests parasti tiek atkārtots. Ja pacientam ir smaga alerģiska reakcija, kā, piemēram, anafilakse vai izteikti pozitīvi alergoloģiskie testi, iespējams jānogaida ilgāks laiks līdz pārtikas provokācijas testa veikšanai. Konsultējoties ar alergologu, pacients izlemj, vai šādi testi ir veicami mājas apstākļos, vai dienas stacionārā.

ĀRSTĒŠANA

Svarīgākās ārstniecības metodes

Kontakta novēršana vai mazināšana ar alergēnu

Putekšņu alergēni:

  • Vairāk uzturēties telpās augu ziedēšanas laikā;
  • Aizvērt logus dzīvoklī, nēsāt aizsargbrilles un izmantot aizsargfiltru  automašīnas kondicionēšanas iekārtā, izbraucot ārpus pilsētas;
  • Ja iespējams, augu ziedēšanas laikā pārcelties uz citu klimatisko zonu (piemēram, paņemt atvaļinājumu).

 

Mājas putekļu alergēni:

  • Aizvietot dūnu spilvenus un matračus, kā arī vilnas segas ar sintētiska materiāla segām un spilveniem, mazgāt tos katru nedēļu 60 C temperatūrā;
  • Tikt vaļā no paklājiem, bieziem aizkariem, mīkstajām rotaļlietām (īpaši guļamistabā), ne retāk kā reizi nedēļā veikt mitro uzkopšanu;
  • Vēlams, lai uzkopšanu neveiktu pats slimnieks;
  • Izmantot gaisa attīrītājus.

Mājdzīvnieku alergēni:

  • Pēc iespējas atbrīvoties no mājdzīvniekiem, neņemt jaunus;
  • Dzīvniekiem nedrīkst ļaut ieiet guļamistabā;
  • Regulāri mazgāt dzīvniekus.

Par medikamentu pielietošanu, lūdzu, skatīt sadaļu "Par slimībām".


Imūnterapija alerģijas uzveikšanai

Alergēnspecifiskā imūnterapija, saukta arī par desensitizāciju, ir vienīgā alerģijas ārstēšanas metode, kuras mērķis nav simptomu mazināšana, bet ārstēt alerģijas cēloni. Šo terapijas veidu var pielietot pierādītām ātrā tipa jeb imūnglobulīna E atkarīgajām alerģiskajām reakcijām - alerģiskajam rinokonjunktivītam un alerģiskajai astmai,  ja tās izraisa mājas putekļu ērcītes, suņi, kaķi, putekšņi, Alternartia pelējums.  Vēl alergēnspecifisko imūnterapiju lieto, ja spēcīgu alerģisku reakciju (anafilaktisko šoku) izraisa plēvjspārņu (bišu, lapseņu) inde.


Neatkarīgi no imūnterapijas veida, tā atvieglo alerģijas simptomus jau pirmajā pusgadā pēc ārstēšanas uzsākšanas.  Sākumā preparāts tiek lietots, pakāpeniski palielinot tā devu. Pēc tam lietošanu turpina, lietojot nemainīgu uzturošo devu. Alergēnspecfiskās imūnterapijas ilgums ir trīs līdz pieci gadi.


Pareizi lietojot, alergēnu imūnterapijas iedarbība ilgstoši saglabājas pat pēc preparāta lietošanas pabeigšanas – simptomi samazinās vai pat izzūd. Efektivitāte dažādos medicīniskās literatūras avotos norādīta 70-85%, un tas nav maz. Dažkārt efekts saglabājas pat uz visu mūžu.


Alergēnu imūnterapijas galvenā priekšrocība salīdzinājumā ar pretalerģijas medikamentiem ir tā, ka jau pat pirmajā ārstēšanas gadā samazinās alerģijas izpausmes un nepieciešamība lietot pretalerģijas medikamentus – vietējos glikokortikoīdus, antihistamīna medikamentus utt. Pretalerģijas zāles ātri un sekmīgi likvidē alerģijas simptomus, taču, ja tās nelieto, simptomi atkal parādās. Savukārt alergēnu specifiskā imūnterapija ir vienīgais ārstēšanas veids, kas iedarbojas uz alerģijas rašanās cēloņiem. Imūnterapija neļauj rasties arī citām alerģijām vai alerģiskajam rinītam attīstīties par bronhiālo astmu.


Imūnterapijai nav vecuma ierobežojumu, taču, jo agrākā vecumā sāk ārstēšanu un jo mazāk ir alergēnu, pret kuriem cilvēks ir jutīgs, jo augstāka ir arī terapijas efektivitāte. Taču alergēnu specifiskajā imūnterapijā svarīga alerģijas diagnoze.


Terapijas mērķis ir samazināt cilvēka jutīgumu pret alergēnu, pakāpeniski mainot organisma imūnsistēmas atbildi un nodrošinot noturību pret alergēnu. organismu pakāpeniski pieradinot pie alergēna, ko tas nepanes. Piemēram, ja alerģiju izraisa putekļu ērcīte vai ziedputekšņi, tad pacients ilgstoši saņem preparātu, kas organismu pakāpeniski pieradina pie šiem alergēniem. Līdzīgi ir tad, ja ir alerģija pret bišu vai lapseņu dzēlieniem, dzīvnieku blaugznām, pelējumiem utt. Lai sasniegtu šo mērķi, pacientiem rūpīgi jāievēro ārsta norādījumi zemmēles imūnterapijas laikā.


Ja ir sezonālā (putekšņu) alerģija, imūnterapija jāsāk vismaz 3-4 mēnešus pirms sezonas sākuma, vēl labāk – pusgadu iepriekš, lai līdz sezonai jau būtu izveidojusies jūtama imunitāte un pretalerģijas zāļu daudzumu varētu samazināt gandrīz līdz nullei. Arī alerģijas diagnostiku labāk veikt starpsezonā, jo tad testi ir visprecīzākie. Terapijas uzsākšanas laikam nav nozīmes, ja ir alerģija, kas nomoka visu cauru gadu, piemēram, alerģija pret mājas putekļu ērcītēm. 


Alergēnu specifiskajā imūnterapijā izmantojot zem mēles lietojamos pilienus, sāk ar mazākas koncentrācijas preparātu. Pacients to ik dienu lieto mājās, ārstu apmeklējot ik pēc trim mēnešiem vai ātrāk, ja ir izteiktas blaknes, neskaidrības vai problēmas, kas apgrūtina terapiju. Zemmēles tabletes pieejamas, lai atbrīvotos no pļavu zāļu alerģijas. Tās diendienā lieto pirms sezonas un sezonas laikā, pavisam apmēram 5-6 mēnešus, kopumā trīs gadus. Zemādas injekcijas ir senākais alergēnu specifiskās imūnterapijas veids. Injekciju režīms ir dažāds. Sākotnēji vairākus mēnešus var būt nepieciešams veikt injekciju ik nedēļu, bet, kad sasniegta uzturošā deva, tad ik mēnesi, taču ir preparāti, kurus jau no pirmās devas injicē reizi mēnesī.


Injekcijas veic tikai alergologa procedūru kabinetā, jo ir jāievēro īpaša injekciju metodika, un preparāts nedrīkst nonākt asinsritē. Pēc injekcijas procedūru kabinetā jāpavada vēl vismaz pusstunda, lai pārliecinātos, ka nav nevēlamas reakcijas. 24 h pēc injekcijas nedrīkst sportot, iet pirtī vai karstā vannā, lietot alkoholu.

 

Zemmēles tabletes alergēnu specifiskajā imūnterapijā ir visjaunākā forma, un arī to sastāvā nav palīgvielu – tikai liofilizēts olbaltums, t.i., attīrīts, aukstumā sasaldēts un vakuumā izžāvēts. Tablete īsā mirklī izkūst zem mēles.


Sākot terapiju, visiem trim alergēnu specifiskās terapijas veidiem ir blakusparādības. No tām nevar izvairīties, jo cilvēks noteiktās devās saņem to, ko viņš nepanes. Parasti, sākot terapiju, ārsts to izskaidro un pastāsta, kā rīkoties. Zemmēles pilienu un tablešu gadījumā visbiežāk novērotā blakusparādība ir mutes, mēles, lūpu nieze, bet  injekciju vieta mēdz pietūkt un niezēt. Šīs blausparādības terapijas laikā pakāpeniski mazinās un ir labi kontrolējamas ar antihistamīnajiem līdzekļiem.


Alergoloģijas centrā strādājam ar kompāniju Stallergenes (Francija), Diater ( Sāpnija), HAL ( Holande), Allergy Therapeutics (Lielbritānija), ImmunoTec ( Spānija) preparātiem. Preparātu izmaksas  ir no 205 EUR līdz 800 EUR gadā.

Inhalācijas ierīču lietošana

Astmas un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības ārstēšanā izmanto medikamentus kas ir dažadās inhalācijas ierīcēs. Ar inhalācijas ierīču palīdzību  medikamentus ievada tieši elpceļos. Tas palīdz medikamentu nogādāt tieši vajadzīgajā vietā - elpceļos un samazina medikamentu blakus parādības. 


Inhalatoru pareiza lietošana nodrošina ārstēšanas efektivitāti. Ja inhalatoru lieto nepareizi, tad medikaments elpceļos nenonāk un deva izlietota nelietderīgi. Vienmēr prasiet ārtstam, ja nesaprotat kā pareizi lietot inhalātoru.


Ir trīs inhalatoru veidi: gāzveida inhalatori, pulverveida inhalatori un inhalāciju šķīdumi zem spiediena. 


VAIRĀK PAR VISU VEIDU INHALATORU LIETOŠANU LASIET ŠEIT


Share by: