Atopiskais dermatīts (AD) ir ādas slimība ar hronisku gaitu, kas visbiežāk izpaužas bērnu vecumā (apm. 60% simptomi parādās pirmā dzīves gada laikā, bet biežāk līdz 6 mēnešu vecumam). To sauc arī par atopisko ekzēmu jeb vienkārši ekzēmu, neirodermītu. Tā skar apmēram 10-20% bērnu.
Slimība raksturojas ar niezi, ādas apsārtumu, ādas lobīšanos, kam var pievienoties arī kreveles un mitrošanās. Raksturīgās vietas agrīnā vecumā ir seja, galvas matainā daļa, piere, pieauss zonas,atloču virsmas, bet vēlākā vecumā izpausmes raksturīgas ieloču virsmās. Ir arī pacienti, kuriem šī slimība saglabājas pieaugušo vecumā. Slimībai raksturīgi miera un uzliesmojuma periodi. Uzliesmojumus agrīnā vecumā visbiežāk izraisa pārtikas produku nepanesība ( piem., piens un olas), taču tos izraisa arī stress, infekcijas, ķīmisku produktu un ķīmisku mazgāšanās līdzekļu (kuri sausina ādu) lietošana.
Lielu lomu slimības attīstībā spēlē arī ģenētiskais faktors (Filigrīna gēns). Tādēļ bieži šī slimība skar vairākus ģimenes locekļus vairākās paaudzēs. AD visbiežāk attīstās pacientiem , kuriem ģimenē ir bronhiālā astma, pārtikas alerģijas un siena drudzis. Tās attīstību ietekmē arī mitrs klimats, piesārņots gaiss, mājas putekļu ērcīte, ziedputekšņi u.c. vides faktori.
AD nav lipīga slimība. Tai raksturīgs izteikts niezes aplis - jo vairāk kasās, jo vairāk niez (kasīšanās aktivizē nervu šķiedras, pastiprinot niezi - rodas pietūkums, apsārtums un skrāpējumi, kas rada vēl lielāku niezi).
Atopiskas ādas kopšana ikdienā:
- Ādai jālieto īpaši sausai ādai paredzēta dermatoloģiskā kosmētika - krēmi jālieto pat 3-4 x dienā, lai izzustu sausuma sajūta;
- Ūdens temperatūrai jābūt 35-36 grādi C;
- Mazgāšanās nedrīks būt ilga (max 5-10 min), jo āda zaudē dabīgo aizsargslāni, kas ir bojāts Filigrīna gēna defekta dēļ;
- Pirms peldēšanās vai baseina nodarbībām noteikti sasmērēt ādu;
- Lietot mazgāšanās līdekļus, kuri nesatur ziepes, smaržvielas un konservantus;
- Neberzēt ādu, bet viegli nosusināt ar mīkstu kokvilnas dvieli;
- Jāizmanto kokvilnas apģērbs- apgriezt apģērba birkas no ikšpuses, lai nerīvē;
- Mazgājot veļu, neizmantot veļas mīkstinātājus un lietot papildus skalošanu;
- Tīrīt un vēdināt telpas regulāri;
- Saulē lietot aizsargkrēmus ar 50 SP filtru.
Jādodas pie alergologa, kurš palīddzēs piemeklēt atbilstošāko terapiju un iespējamos slimības iemeslus, lai tos novērstu.
AD terapija:
1. Regulāra ādas kopšana ar mitrinošiem krēmiem.
2. Jaunās paaudzes antihistamīnie līdzekļi adekvātās devās.
3. Pretiekaisuma līdzekļu krēmi, ko Jums ieteiks dermatologs, alergologs vai ģimenes ārsts.